Ja programmatūras testēšana izklausās interesanti, izlasi šo rakstu, lai saprastu, vai tā tev ir laba karjeras izvēle.

Šajās norādēs mēs:
– skaidrojam, kas ir programmatūras testēšana,
– stāstām plašāk, ko programmatūras testētājs dara,
– uzskaitām nepieciešamās tehniskās un vispārīgās prasmes,
– un visbeidzot – nodrošinām soli pa solim norādes, lai kļūtu par programmatūras testētāju.

Esi gatavs izzināt programmatūras testēšanas pasauli? Uz priekšu!

 

Kas ir programmatūras testēšana?

Programmatūras testēšana ietver visdažādākos pasākumus ar mērķi pārbaudīt, vai programmatūras sistēmas faktiskie rezultāti sakrīt ar gaidāmajiem. Otrs programmatūras testēšanas mērķis ir nodrošināt, ka risinājumam nav trūkumu vai defektu. Programmatūras testēšana ir būtiska kļūdu, trūkstošo prasību vai defektu novēršanai. To var veikt manuāli vai ar automatizācijas rīku atbalstu.

 

Ko dara programmatūras testētājs?

Programmatūras testētājiem ir būtiska loma lietojumprogrammu izstrādes laikā. Viņi ir kvalitātes nodrošināšanas eksperti, kuri rūpīgi testē jaunos digitālos produktus, lai nodrošinātu, ka tiem nav kļūdu, novērstu sliktu veiktspēju un saskarnes problēmas. Lai to paveiktu, testētāji atšķirīgās programmatūras dzīves cikla stadijās veic dažādas pārbaudes.

Daži minēto pārbaužu piemēri ir stresa testēšana, veiktspēja, funkcionalitāte, mērogojamība vai lietotāju akcepttestēšana. Tā kā programmatūras testēšana ir tik būtiska galaprodukta kvalitātei un lietojamībai, testētājus ierasti iesaista tādās agrīnās stadijās kā plānošana un dizains. Tie paliek iesaistīti visa procesa gaitā un vēlāk arī atbalstā. Lielākā daļa testētāju strādā izstrādātāju komandās. Mūsdienās daudzus programmatūras produktus izstrādā pēc DevOps metodoloģijas, kas apvieno izstrādi un darbības pārvaldību. Šajā metodoloģijā izstrāde, testēšana un piegāde darbojas nepārtrauktā cilpā ar agile, lean vai Scrum sistēmas un pieejas atbalstu. Kopumā programmatūras testētāji nodrošina, ka programmatūra patērētāja acīs izskatās labi un pienācīgi darbojas.

 

Tehniskās prasmes, kas nepieciešamas katram programmatūras testētājam

Šeit norādītas vissvarīgākās tehniskās prasmes un praktiskā pieredze, kas nepieciešama, lai kļūtu par programmatūras testētāju.

Linux komandu pamatzināšanas – lielāka daļa programmatūru (piemēram, lietojumprogrammu serveri, datubāzes vai tīmekļa pakalpojumi) izvietoti uz Linux ierīcēm. Tādēļ ir svarīgi, lai testētājiem būtu pietiekamas zināšanas par Linux un tā komandām.

Datu bāžu un SQL pamatzināšanas – programmatūru sistēmas fonā ierasti apstrādā lielu datu apjomu. Mūsdienās šie dati var tikt uzglabāti dažādos datu bāžu veidos kā MySQL vai Oracle aizmugursistēmā. Reizēm kā programmatūras testētājam tev vajadzēs šos datus validēt. Tādā gadījumā tu izmantosi SQL pieprasījumus, lai pārbaudītu, vai tavās datubāzēs ir uzglabāti atbilstošie dati.

Praktiskā pieredze ar testu pārvaldības rīkiem – testu pārvaldība ir svarīgākais aspekts programmatūru testēšanā. Tev nepieciešama pienācīga testu pārvaldības tehnika un rīki. Citādi pastāv risks, ka testēšanas process ir neveiksmīgs. Testu pārvaldība nozīmē tavu ar testēšanu saistīto artefaktu pārvaldīšanu. Piemēram, testu pārvaldības rīks palīdz izsekot visu testu gadījumus, ko izveidojusi tava komanda. Tā kā lielākā daļa uzņēmumu izmanto šādus risinājumus, tev jāzina – kā tos izmantot.

Pieredze ar automatizācijas rīkiem – ja pēc pāris gadu darba, strādājot par manuālo testētāju, vēlēsies kļūt par automatizācijas testētāju, tev vajadzēs pārzināt dažus rīkus un iegūt praktisko pieredzi. Noteikti praktizē savu izvēles rīku patiesas meistarības sasniegšanai. Jāatzīmē, ka tādu skripta valodu kā JavaScript vai C# zināšana vienmēr noder automatizācijas testētāju darba atrašanai.

Defektu izsekošanas rīku zināšanas un pieredze – defektu izsekošana un dzīvescikls ir svarīgi programmatūras testēšanas aspekti. Ir sarežģīti pienācīgi pārvaldīt un izsekot defektus, ja netiek izmantoti pareizie rīki. Visai komandai vajadzētu apzināties defektus, tostarp arī visām projektā ieinteresētajām personām. Tādēļ testētāji izmanto īpašus rīkus defektu slēgšanai, piemēram, Bugzilla vai Jira.

 

Nepieciešamās netehniskās prasmes, lai kļūtu par programmatūras testētāju

Šīs prasmes un spējas ir vienlīdz svarīgas ar tehniskajām zināšanām. Tās norāda, vai tev ir potenciāls kļūt vai nekļūt par labu programmatūras testētāju.

Analītiskās spējas – programmatūras testētājiem ir būtiski svarīga asa analītiskā domāšana. Tev jāzina, kā sadalīt sarežģītu programmatūras sistēmu mazākās vienībās un panākt tās labāku izpratni, lai izveidotu testpiemērus.

Komunikācija – programmatūras testētājiem jābūt lieliskām verbālās un rakstiskās saziņas spējām. Galu galā tu būsi tas, kurš veidos tādus testēšanas artefaktus kā testpiemērus, testēšanas plānus, testēšanas stratēģijas, kļūdu ziņojumus un daudzus citus. Tiem visiem jābūt viegli lasāmiem un saprotamiem. Turklāt tu strādāsi ar izstrādātāju komandu. Sadarbība ar izstrādātājiem problēmu gadījumā pieprasīs diplomātiju.

Organizatora un laika plānošanas prasmes – testēšana var būt ļoti grūts uzdevums, īpaši palaišanas laikā. Testētājam sava darbplūsma jāvada efektīvi, jābūt produktīvam, turklāt jāpiemīt izcilām laika plānošanas prasmēm, lai viss izdotos. Tev jākļūst par savas komandas ieguvumu, nevis kādu, kas traucē darbu.

Pareizā attieksme – lai kļūtu par izcilu programmatūras testētāju, tev ir jābūt pareizajai attieksmei. Runa ir par tādām lietām kā koncentrēšanās uz detaļām, vēlme mācīties un proaktīva pieeja, iesakot procesu uzlabojumus. Tehnoloģijas nozarē tehnoloģijas attīstās arvien lielākā ātrumā. Tādēļ tev vajag zināmu neatkarību un spēju uzņemties atbildību par uzticēto uzdevumu – un pilnveidot savas prasmes, lai tās atbilstu mainīgajai tehnoloģiju videi.

Degsme testēt – lai jebkurā darbā kļūtu izcils, tev jābūt dedzīgam. Lai saprastu, vai tev varētu patikt testēšana, ja to nekad neesi veicis, vienkārši pamēģini. Tu redzēsi, vai šī joma šķiet aizraujoša vai labāk mēģināt ko citu.

 

Tātad, kā kļūst par programmatūras testētāju?

Pamatā ir atbilstoša izglītība un apmācības. Darba devēji, kuri meklē programmatūru testētājus, ne vienmēr meklē kandidātus ar bakalaura grādu datorzinātnē vai informācijas tehnoloģijā. Patiesībā praktiskā pieredze, tehniskās prasmes un sertifikāti (piemēram, International Software Testing Qualifications Board izdotie) ir daudz svarīgāki. Skriptēšanas vai kodēšanas zināšanas nav nepieciešamas, bet tā darba devējiem vienmēr būs liela priekšrocība un tas varētu ievērojami paplašināt tavas darba iespējas. Ķersimies pie detaļām.

  1. Iemācies kodēt – programmēšana bieži ir pirmais solis, lai kļūtu par programmatūras testētāju. Galu galā, tā kā tu veiksi testus programmatūrā, tu būsi daudz efektīvāks, ja sapratīsi koda nozīmi. Tev nav jāiegūst programmēšanas pieredze komercuzņēmumā, lai kļūtu par programmatūras testētāju. Bet ir labi zināt dažas lietas par programmēšanu. Piemēram, programmatūras testētājiem vajadzētu zināt dažus programmēšanas konceptus un pamatus kā, piemēram, arhitektūras pamatprincipus, algoritmus, objektu orientētu programmēšanu utt. Tāpat tev vajadzētu prast lasīt kodu vairākās valodās un dažas saprast augstā līmenī. Tā kā programmēšanas valodas ceļas un krīt, pamatzināšanas ir būtiskas – tās vienlīdz darbojas dažādās valodās.
  2. Iemācies programmatūras testēšanas detaļas – nākamais solis ir iemācīties, ko īsti nozīmē programmatūras testēšana. Tev jāiemācās viss par testēšanas dažādajiem veidiem, kā tos izmanto testētāji, kā veikt testu un noteikt rezultātu, un kā izveidot testēšanas pārskatu. Ja esi programmatūras izstrādātājs, tu, iespējams, par to augstā līmenī mācījies. Kā programmatūras testētājam tev ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas. Lielākoties tas ir tiešsaistes kursa kopsavilkums par programmatūras testēšanu no pieredzējuša un kvalificēta pakalpojumu sniedzēja.
  3. Iemācies veiktspējas testēšanu – veiktspējas testēšana ir būtiska joma, kur tev jāiemācās ne tikai koncepti, bet arī rīki. Mācoties par programmatūras testētāju, tu vari uzlabot pieredzi ar veiktspējas testēšanas rīkiem. Ja tev nav tiem pieejas, tu vienmēr vari dabūt izmēģinājumversijas un trenēties, lai apgūtu veiktspējas testēšanu.
  4. Iemācies automatizēto testēšanu – tavs nākamais solis ir iemācīties vairāk par automatizēto testēšanu. Automatizētā testēšana balstās uz sākotnēji palaistiem manuālajiem testiem, kas ievietoti rīkā, kas tos nodrošina automātiski. Tā ir ļoti efektīva pieeja, ja nepieciešami daudzi līdzīgi testi. Ja tev nav pieejas automatizācijas rīkiem, to iemācīsies darba laikā vai tiešsaistes kursos.

 

Kļūsti par programmatūras testētāju

Saskaņā ar Nodarbinātības aģentūras (Bureau of Labor Statistics) publicētajiem datiem pieprasījums pēc sistēmanalītiķiem (tostarp programmatūras testētājiem) ceļas par 9%, rādītājs ievērojami pārsniedz vidējo līmeni. Programmatūras testēšanu sagaida spoža nākotne, tā kā pieaugošs skaits uzņēmumu investē digitālo produktu attīstībā. Visi šie produkti, pirms palaišanas tirgū, būs rūpīgi jātestē. Ja vēlies uzzināt vairāk par programmatūru testēšanu, ieskaties mūsu tiešsaistes kursos. Tie izskaidro programmatūras testēšanas metožu pamatus un mūsdienās uzņēmumos pielietotos rīkus.